Es priecājos, ka ne viens vien spēj atklāt, ka apmeklē individuālo psihoterapiju. Arī tepat sociālajos tīklos. Atceros, ka vēl astoņus gadus atpakaļ, kad sākās mana mīlestība pret psihoterapiju, es zināju tikai pāris cilvēkus, kuri ar to ir uz “Tu”, bet tas man tika tikai “pačukstēts”.
To cilvēki šodien jau mēdz dēvēt par normālu ikdienas sastāvdaļu, psihisko higiēnu, ja vēlas dzīvot dzīvi kvalitatīvi, atzīstot, ka vecais stereotips par to, ka terapija paredzēta tikai “trakajiem”, lēnām sagrūst. Un labi vien ir! Jo augstāka emocionālā inteliģence, jo patīkamāka dzīve- tā man gribētos teikt.