Nedēļu atpakaļ es savā Instagram kontā @livaspurava novadīju nelielu Live lekciju par sievietes reproduktīvās sistēmas problēmu psiholoģisko pusi.
Vienkāršākiem vārdiem sakot, stāstīju par sieviešu reproduktīvās sistēmas problēmām, neauglību, nespēju palikt ilgstoši stāvoklī, spontānajiem abortiem, ārpusdzemdes grūtniecību un citām problēmām, kuras skar sievieti bērniņa plānošanas un gaidīšanas laikā. Uzsverot tieši šo problēmu psiholoģisko pusi.
Neauglība, spontānais aborts un kā šiem pārdzīvojumiem iespējams tikt pāri?
Tēma šim rakstam manī brieda jau diezgan sen, bet bija vajadzīgs laiks, lai saņemtos uzrakstīt. To aktualizēja vīra zvans pāris nedēļas atpakaļ, kad viņš, pildot anketu par mūsu dēliņu pie daktera pārprasīja, cik grūtniecību man ir bijis?! Es atbildēju- tās ir bijušas četras, bet dzemdības tikai divas.
Tā kā rīt, otrajā decembrī, būs divi gadi kopš notikušā, es saprotu, ka beidzot esmu gatava paskatīties uz to visu no malas. Un runāt skaļi.
Divi gadi kopš manas otrās neveiksmīgās grūtniecības. Pirmā bija pirms septiņiem gadiem, kad septītajā nedēļā bērniņa attīstība apstājās. Un bija jāveic aborts. Kā mans vīrs nesen “melni” pajokoja- mums statistika nav no labākajām. Tie ir tikai 50%.