Priekš manis runāt par šo jautājumu šķiet grūtāk un intīmāk nekā par seksu. Bet iekšēji jūtu, ka ir pienācis laiks to tomēr apskatīt.
Es esmu saskārusies ar daudz izbrīnā jautājošām acīm, nesapratni, pieklājīgu klusēšanu, arī noliegšanu, sakot, ka esmu kristiete. Lai gan tāda pārliecināta tikai pavisam nesen, pāris gadus. Kaut arī uz baznīcu esmu gājusi trīs četras reizes gadā kopš bērnības un tā vide man nav sveša.
Ja kādam šī lieta var šķist absurda, ierobežojoša, nemoderna, dogmatiska utt… tad pēc pieredzes varu teikt, ka šos pāris gadus atpakaļ sirdī piedzīvoto man nespēs atņemt neviens pretarguments, lai pārliecinātu neticēt.