Ir pagājusi jau nedēļa kopš piedzima mūsu meitiņa Karla Marija. Tik ātri tā paskrējusi, bet tajā pašā laikā liekas, ka jau mēnesi vismaz viņa ir uz manām rokām. Atskatoties uz grūtniecību un visām tām bailēm, trauksmi un fantāzijām, kas manī dzīvoja to brīdi, un bieži vien aizsedza prieku, patīkamo satraukumu un gaidas, tagad es saprotu, ka tam visam nav bijis nekādas jēgas. Tas viss manī dzīvoja- es ar to dalījos, par to runāju, sevi gatavoju ļoti grūtiem scenārijiem, bet tā bija tikai mana fantāzija.
Es nespēju noticēt, ka esmu kļuvusi par divu bērniņu mammu, un to, ka man šoreiz ir meitiņa (pirmo ļoti vēlējos dēliņu un man vienmēr likās, ka man būs divi dēli). Bet man nebija ne mazākās nojausmas kā tas varētu būt. Jo zināju tikai puiku pasauli un tā patiešām ir forša, aša, draiskulību, prieku un smieklu pilna!