Jeb trīs no deviņiem laulāto psiholoģiskajiem uzdevumiem.
Pastāv daudzi uzskati un viedokļi, kā tad veidot ikdienu attiecībās patīkamāku, kas spētu atjaunot “dzirksteli” pāra starpā, kas liktu vienam otru nepazaudēt ikdienas steigā. Veidotu resursus ģimenei, kuri ļautu vieglāk pārvarēt ģimenes krīzes un problēmas.
Šodien dalīšos ar vienu no viedokļiem, ieteikumiem, ko es reiz dzirdēju vienā pāru terapijas seminārā, kad mācījos strādāt ar tiem. Mani pašu tieši kā sievu tie ļoti uzrunāja. It kā vienkāršas un noteikti zināmas lietas, bet, ja ir kāds, kurš tās apkopo vienuviet, esmu sajūsmā. Kā jau es minēju, mēs tikai paši savās konkrētajās attiecībās varam atrast labāko veidu, kā dzīvot kopā, laikam ejot, bet ir lietas, kuras, manuprāt derētu zināt.
Šos ieteikumus ir uzrakstījusi autore Valerstain, 2002. gadā, krievu valodā un raksta nosaukums ir “Laulāto psiholoģiskie uzdevumi”. Tie kopā ir deviņi. Savā rakstā es aprakstīšu trīs uzdevumus ar saviem komentāriem, skaidrojumiem, savām domām, un tad vēlāk dalīšos arī ar pārējiem. Lai vienā reizē nav par daudz informācijas.
1. Atdalīties no vecāku ģimenes, lai izveidotu pilnīgi citu vidi, kurā attīstīties jaunai ģimenei.
Ne velti šis uzdevums ir pats pirmais deviņu uzdevumu sarakstā. Un tas attiecās ne tikai uz pavisam jauniem cilvēkiem gados astoņpadsmit, bet gan uz mums visiem. Man ir nācies redzēt jaunas ģimenes, kuras dzīvo kopā nemaz ne tik īsu brīdi, piemēram, gadus astoņus un vairāk, bet viņu attiecībās pat no ārpuses ir jaušama iespaidīga viena vai abu vecāku ietekme. Sievas māte, kurai ļoti gribās zināt visu par meitas laulību, ikdienu, kurai ļoti gribas sniegt padomu, ieteikumus un pat uzstāt, lai meita rīkojas pēc viņas prāta, neļaujot jaunajai ģimenei veidot savu, intīmu vidi, kurā būt tikai diviem, ir nereta situācija.
Parasti tā ir nenotikusi separācija, atdalīšanās meitai no mātes. Vai arī dēlam no mātes. Un atdalīšanās parasti, galvenokārt, ir atkarīga no bērna, nevis vecāka. Un pēc sevis zinu, ka nav no patīkamākajiem procesiem, ejot cauri spriedzei un vainas sajūtai. Bet tieši meita vai dēls ir tie, kuri var izveidot robežas un likt vecākam saprast, ka ir pienācis laiks viņiem atkāpties.
“Bērnam” nu ir sava ģimene, sava galva uz pleciem un savas vēlēšanās, dzīves redzējums kā veidot savu ģimeni. Tāpat arī noteikti esat redzējuši, ka mātes nevēlas atlaist savus dēlus un tos “atdot” vedeklām, it sevišķi, ja tas ir vienīgais dēls ģimenē vai arī vispār vienīgais bērns. Bieži vien šim vienīgajam dēlam ir nācies pildīt savas mātes vīra uzdevumus, jo viņai vīra fiziski vai arī emocionāli nav bijis. Un šādā situācijā vīramāte konkurē ar vedeklu, izjaucot jauno ģimenes vidi, kurā viņai nav vietas, ja bērns to ļauj. Jebkurā gadījumā vedeklai vai znotam, kuram otrā pusīte nav atdalījusies no vecākiem, rada nepatīkamas izjūtas, tiek izjusta ietekme no ārpuses, un intīmā vide tiek izjaukta.
Tāpat arī nemitīga sazināšanās ar vecākiem, kura mēdz notikt pat katru dienu, nenāk par labu attiecībām ar partneri. Jo gribam to vai nē, mēs ļoti ietekmējamies no vecākiem. Un otram bieži vien tas ļoti nepatīk. Vecāku ietekmes dēļ mēdz izjukt ģimenes, kaut arī var likties, ka iemesls ir bijis kaut kas cits. Bet problēmas sākušās no šīs nenotikušās separācijas.
Uzdevums ir nevis pārtraukt komunikāciju ar vecākiem, bet vājināt šo emocionālo saikni. Pārim pašam izveidojot jaunus rituālus, paražas, tradīcijas jaunajā ģimenē. Svētkus svinot kā un kur pašiem gribās, ikdienu iekārtot kāda pašiem ērtāka un bērnus audzināt pēc savām sajūtām un uzskatiem. Ar vecāku ģimeni laiku pavadīt mazāk, nekā agrāk, piemēram, ja mēdzu pie mammas braukt divreiz nedēļā, tad samazināt uz reizi nedēļā vai pusotrā. Svarīgi, lai arī finanses ģimenei ir savējās, neesot atkarīgiem no vecākiem pat mazliet. Jo tas var būt neapzināts veids, kā vecāks neļauj bērnam atdalīties no sevis.
2. Izveidot drošu vidi konfliktiem.
Šāda drošā vide ir jāizveido speciāli. Tā nerodas pati no sevis. Vieta un laiks, kad tiek risinātas problēmas, sasāpējušās situācijas. Nav pāru, kuriem nebūtu krīžu, lai cik ideāla nebūtu saderība. Piemēram, guļamistabā neieejam, kamēr konflikts nav izrunāts. Vai arī, kad es atnāku no darba, konfliktus risinām tikai tad, kad esmu jau paēdis un nedaudz atvilcis elpu.
Kā arī sniegt otram instrukcijas, kas ar mani notiek. To parasti darīt nevis konflikta laikā, bet gan mierīgā emocionālā stāvoklī pārrunāt un izstāstīt, kas spēcīgu emociju laikā Tev ir visvairāk no otra nepieciešams- lai uzklausa, nesniedz risinājumus, samīļo, nebļauj, neiziet no istabas utt… kas vien nāk prātā. Un uzzināt, kas nepieciešams otram šādās situācijās.
Viens otru var arī brīdināt, ka pašlaik nav īstais brīdis ķerties klāt kaut kam nopietnam, jo nav spēka un resursu, lai tagad to risinātu un neizsauktu lieku konfliktu. Nav vienas universālas shēmas kā pārim jārīkojas konfliktu gadījumā, bet pašiem tas būtu jāatrod. Jo krīzes būs.
Instrukcijas kā tādas attiecībām nāk tikai par labu. Ne tikai instrukcijas par konfliktiem. Bet arī, ja sieviete pastāsta, kā ar viņu rīkoties vīrietim. Kuros svētkos un ko no vīrieša viņa sagaida, lai nav tā, ka esi kaut ko iedomājusies savā prātā, bet vīrietim tas ir jāuzmin, ko viņš ļoti reti izdara. Vai arī jāpaskaidro viņam ko Tu vēlies, kad atnāc mājās pēc garas darba dienas un esi sliktā noskaņojumā- piemēram, lai uztaisa tēju un liek mierā kādu stundiņu. Kādu attieksmi Tu sagaidi no viņa, kad esat kopā kādā ballītē. Vairākas man zināmas sievietes, kuras ir veiksmīgā laulībā vairāk par 20 gadiem, apliecina šo patiesību.
Lai arī sākumā tas var šķist sausi, garlaicīgi un pat negodīgi, ka viss jāpasaka priekšā, tad ar laiku var redzēt, ka tas darbojas. Vīrietis ar lielāko prieku uzzinās, kā Tev radīt labu garastāvokli un tici man, lai arī Tu zināsi, ka esi viņam visu pateikusi priekšā, prieks par viņa rīcību nemazināsies. Vismaz man tā ir. Abiem labi un par pāris konfliktiem mazāk. Es domāju, ka arī Tev pašai būtu vieglāk, ja vīrietis vairāk pastāstītu par sevi- kas kurā situācijā viņam būtu vajadzīgs. Ne jau vienmēr to iespējams sniegt, bet “bilde kļūst skaidrāka”.
3. Seksuālās dzīves saglabāšana pārī.
Šis ir reāls darbs- saglabāt interesi vienam par otru arī desmit un vairāk gadus dzīvojot kopā. Lai seksualitāte pārī spētu izdzīvot, šo kopdzīves daļu ir jākopj jo īpaši. Arī tad, kad viss šķiet apmierinoši. Es piekrītu, ka šī tēma liek bēgt. Tā mūsos bieži vien izraisa neērtības un pat kauna sajūtas, kur nu vēl par to spēt runāt skaļi un atklāti ar otru.
Vajadzētu atcerēties- līdz ko attiecībās veidojas droša un komfortabla vide, seksuālajai (agresīvajai) enerģijai vairāk nav vietas. Diezgan negodīgi man tas šķiet, bet tā nu tas ir. Mēs visi tiecamies uz drošību attiecībās, bet diemžēl tā mazina iekāri. Tāpēc tas ir darbs. Atrast jaunus veidus kā saglabāt seksuālās attiecības dzīvas un aizraujošas.
Seksuālajai enerģijai nav saistības ar mīlestību. To, ko mīlam, mēs varam arī neiekārot. Kaisli rada nezināmais, noslēpumainais, bīstamais, neiegūtais. To rada arī flirts un spēle. Un tagad padomā, kā Tu varētu nedaudz pamainīt jūsu ikdienas rutīnu, lai pašai rastos vēlēšanās pēc romantiska vakara divatā? Kas ir vajadzīgs Tev, lai raisītos iekāre? Domājot jau no savas pozīcijas un attiecīgi rīkojoties, arī partneris atbildēs ar to pašu. Pietiek vien sevī radīt labvēlīgus apstākļus iekārei, lai otrs to justu.
Ilglaicīgas attiecības un kaisle nav savienojamas, diemžēl. Tas ir fakts. Bet nekādā gadījumā nedrīkstētu otram teikt, ka Tev viņš seksuāli neinteresē. Un tās nav beigas. Vienkārši meklēt jaunus veidus, attiecību formas kopā ar otru, lai spētu atkal šo dzirksteli atjaunot.
Attiecību kvalitāte ietekmē seksuālās attiecības. Kā jau es to vienā rakstā jau rakstīju. Ja jūsu starpa nav emocionālās saiknes, arī sekss nebūs labs.
Pāra seksualitāti ietekmē stress, nogurums, ilgstoši pārtraukumi, bērnu ienākšana ģimenē…
Bet jo regulārākas seksuālās attiecības, jo labāk. Ne jau pāri savai gribai, bet vieglāk šajās attiecībās uzturēt nelielu uguntiņu, nekā to iekurt no jauna.
Izskatās, ka beidzot man būs šie uzdevumi jāpiekar pie ledusskapja, lai pati atceros tos pildīt. Sen jau to gribēju, bet nav sanācis. It sevišķi man pieklibo otrais punkts. Neprotu es ievērot šīs instrukcijas emociju karstumā. Bet cerams, ka kādreiz iemācīšos.
Veiksmīgi Tev, un pavisam drīzi dalīšos ar nākamajiem trīs uzdevumiem. Bet pagaidām šī būs viela pārdomām- kam piekrīti, kam nē. Ko jau savā dzīvē instinktīvi esi pildījusi, bet kuru jomu vēl vajadzētu tuvāk apskatīt! Priecāšos, ja dalīsies ari ar savu pieredzi vai nu rakstot man vai komentāros. Jauku Tev dienu,
Līva.